manīt

See also: manit, mānīt, and maŋit

Latvian

Verb

manīt (transitive, 3rd conjugation, present manu, mani, mana, past manīju)

1. to notice
2. to observe
3. to perceive

Conjugation

conjugation of manīt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	manu	manīju	manīšu	—
2nd pers. sg.	tu	mani	manīji	manīsi	mani
3rd pers. sg.	viņš, viņa	mana	manīja	manīs	lai mana
1st pers. pl.	mēs	manām	manījām	manīsim	manīsim
2nd pers. pl.	jūs	manāt	manījāt	manīsiet, manīsit	maniet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	mana	manīja	manīs	lai mana
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	manot		Present Active 1 (Adj.)		manošs
Past	esot manījis		Present Active 2 (Adv.)		manīdams
Future	manīšot		Present Active 3 (Adv.)		manot
Imperative	lai manot		Present Active 4 (Obj.)		manām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		manījis
Present	manītu		Present Passive		manāms
Past	būtu manījis		Past Passive		manīts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāmana		Infinitive (nenoteiksme)		manīt
Conjunctive 1	esot jāmana		Negative Infinitive		nemanīt
Conjunctive 2	jāmanot		Verbal noun		manīšana