vingrināt

Latvian

Etymology

From vingrs (“agile, strong”) +‎ -ināt (or perhaps from vingr(ot) (“to exercise (intr.)”) +‎ -ināt). In its modern sense, this term was introduced by A. Kronvalds in the 1870s; previously, its meaning had been simply “to refresh, to freshen up.”

Verb

vingrināt

1. second-person plural present indicative of vingrināt

vingrināt (transitive, 3rd conjugation, present vingrinu, vingrini, vingrina, past vingrināju)

1. to exercise (to make (someone, a body part) stronger, more agile, with physical exercises)

   Rugālis, atmeties gultā virs segas, vingrināja kustībās savas ievainotās kājas pēdu ― Rugālis, lying down in bed under the sheets, exercised his wounded feet with (= in) movements

   viņa vingrina vēdera muskuļus, desmit divdesmit reizes tos savelkot un atlaižot ― she exercises (her) abdominal muscles, tightening and releasing them ten, twenty times

   tā ir pēdējās kara ziemas vingrināta un asināta spēja ― this is an ability exercised (= trained) and sharpened (= honed) in the last winter of war

Conjugation

conjugation of vingrināt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	vingrinu	vingrināju	vingrināšu	—
2nd pers. sg.	tu	vingrini	vingrināji	vingrināsi	vingrini
3rd pers. sg.	viņš, viņa	vingrina	vingrināja	vingrinās	lai vingrina
1st pers. pl.	mēs	vingrinām	vingrinājām	vingrināsim	vingrināsim
2nd pers. pl.	jūs	vingrināt	vingrinājāt	vingrināsiet, vingrināsit	vingriniet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	vingrina	vingrināja	vingrinās	lai vingrina
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	vingrinot		Present Active 1 (Adj.)		vingrinošs
Past	esot vingrinājis		Present Active 2 (Adv.)		vingrinādams
Future	vingrināšot		Present Active 3 (Adv.)		vingrinot
Imperative	lai vingrinot		Present Active 4 (Obj.)		vingrinām
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		vingrinājis
Present	vingrinātu		Present Passive		vingrināms
Past	būtu vingrinājis		Past Passive		vingrināts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jāvingrina		Infinitive (nenoteiksme)		vingrināt
Conjunctive 1	esot jāvingrina		Negative Infinitive		nevingrināt
Conjunctive 2	jāvingrinot		Verbal noun		vingrināšana

Derived terms

• vingrinājums

Related terms

• vingrot, vingrojums, vingrošana, vingrotājs, vingrotāja
• vingrs, vingrums