līt

See also: Appendix:Variations of "lit"

Latvian

Etymology

From Proto-Indo-European *ley-, *lī- (“to pour, to flow, to drip”).

Verb

līt (intransitive, 1st conjugation, present līstu, līsti, līst, past liju)

1. to flow
2. to stream
3. to pour
4. to rain
5. to pour down
6. to run (about sweat)

Conjugation

conjugation of līt

	INDICATIVE (īstenības izteiksme)				IMPERATIVE (pavēles izteiksme)
		Present (tagadne)	Past (pagātne)	Future (nākotne)
1st pers. sg.	es	līstu	liju	līšu	—
2nd pers. sg.	tu	līsti	liji	līsi	līsti
3rd pers. sg.	viņš, viņa	līst	lija	līs	lai līst
1st pers. pl.	mēs	līstam	lijām	līsim	līsim
2nd pers. pl.	jūs	līstat	lijāt	līsiet, līsit	līstiet
3rd pers. pl.	viņi, viņas	līst	lija	līs	lai līst
RENARRATIVE (atstāstījuma izteiksme)			PARTICIPLES (divdabji)
Present	līstot		Present Active 1 (Adj.)		līstošs
Past	esot lijis		Present Active 2 (Adv.)		līdams
Future	līšot		Present Active 3 (Adv.)		līstot
Imperative	lai līstot		Present Active 4 (Obj.)		līstam
CONDITIONAL (vēlējuma izteiksme)			Past Active		lijis
Present	lītu		Present Passive		līstams
Past	būtu lijis		Past Passive		līts
DEBITIVE (vajadzības izteiksme)			NOMINAL FORMS
Indicative	(būt) jālīst		Infinitive (nenoteiksme)		līt
Conjunctive 1	esot jālīst		Negative Infinitive		nelīt
Conjunctive 2	jālīstot		Verbal noun		līšana

Derived terms

• līt kā pa Jāņiem

Livonian

Alternative forms

• lītõ

Etymology

From Proto-Finnic *lühüt. Cognates include Finnish lyhyt.

Adjective

līt

1. short

Verb

līt

1. second-person plural present indicative of līdõ