Wiktionary

evito

See also: evitó and evitò

Asturian

edit

Verb

edit

evito

  1. first-person singular present indicative of evitar

Catalan

edit

Pronunciation

edit

Verb

edit

evito

  1. first-person singular present indicative of evitar

Galician

edit

Verb

edit

evito

  1. first-person singular present indicative of evitar

Ido

edit

Pronunciation

edit

Verb

edit

evito

  1. singular nominal past passive participle of evar

Italian

edit

Pronunciation

edit

Verb

edit

evito

  1. first-person singular present indicative of evitare

Anagrams

edit

Latin

edit

Etymology

edit

From ex- +‎ vītō.

Pronunciation

edit

Verb

edit

ēvītō (present infinitive ēvītāre, perfect active ēvītāvī, supine ēvītātum); first conjugation

  1. to shun, avoid
    Synonyms: ēvādō, vītō, dētrectō, exeō, ēlūdō, refugiō, āversor, abstineō, parcō, dēclīnō, fugiō
    Antonyms: dēstinō, intendō, tendō, petō, quaerō, affectō, studeō, spectō, circumspiciō

Conjugation

edit
   Conjugation of ēvītō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēvītō ēvītās ēvītat ēvītāmus ēvītātis ēvītant
imperfect ēvītābam ēvītābās ēvītābat ēvītābāmus ēvītābātis ēvītābant
future ēvītābō ēvītābis ēvītābit ēvītābimus ēvītābitis ēvītābunt
perfect ēvītāvī ēvītāvistī ēvītāvit ēvītāvimus ēvītāvistis ēvītāvērunt,
ēvītāvēre
pluperfect ēvītāveram ēvītāverās ēvītāverat ēvītāverāmus ēvītāverātis ēvītāverant
future perfect ēvītāverō ēvītāveris ēvītāverit ēvītāverimus ēvītāveritis ēvītāverint
passive present ēvītor ēvītāris,
ēvītāre 		ēvītātur ēvītāmur ēvītāminī ēvītantur
imperfect ēvītābar ēvītābāris,
ēvītābāre 		ēvītābātur ēvītābāmur ēvītābāminī ēvītābantur
future ēvītābor ēvītāberis,
ēvītābere 		ēvītābitur ēvītābimur ēvītābiminī ēvītābuntur
perfect ēvītātus + present active indicative of sum
pluperfect ēvītātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēvītātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēvītem ēvītēs ēvītet ēvītēmus ēvītētis ēvītent
imperfect ēvītārem ēvītārēs ēvītāret ēvītārēmus ēvītārētis ēvītārent
perfect ēvītāverim ēvītāverīs ēvītāverit ēvītāverīmus ēvītāverītis ēvītāverint
pluperfect ēvītāvissem ēvītāvissēs ēvītāvisset ēvītāvissēmus ēvītāvissētis ēvītāvissent
passive present ēvīter ēvītēris,
ēvītēre 		ēvītētur ēvītēmur ēvītēminī ēvītentur
imperfect ēvītārer ēvītārēris,
ēvītārēre 		ēvītārētur ēvītārēmur ēvītārēminī ēvītārentur
perfect ēvītātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēvītātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēvītā — — ēvītāte —
future — ēvītātō ēvītātō — ēvītātōte ēvītantō
passive present — ēvītāre — — ēvītāminī —
future — ēvītātor ēvītātor — — ēvītantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēvītāre ēvītāvisse ēvītātūrum esse ēvītārī ēvītātum esse ēvītātum īrī
participles ēvītāns — ēvītātūrus — ēvītātus ēvītandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
ēvītandī ēvītandō ēvītandum ēvītandō ēvītātum ēvītātū

Derived terms

edit

Descendants

edit

References

edit
  • “evito”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “evito”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • evito in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Portuguese

edit

Verb

edit

evito

  1. first-person singular present indicative of evitar

Spanish

edit

Pronunciation

edit
  • IPA(key): /eˈbito/ [eˈβ̞i.t̪o]
  • Rhymes: -ito
  • Syllabification: e‧vi‧to

Verb

edit

evito

  1. first-person singular present indicative of evitar
Retrieved from "https://en.wiktionary.org/w/index.php?title=evito&oldid=77322680"