Contents

LatvianEdit

Alternative formsEdit

EtymologyEdit

From mīls, a dialectal variant of mīļš (dear, beloved) (q.v.). This verb was originally in the 2nd conjugation, but it migrated to the 3rd (mīlē > mīl “s/he loves”; mīlē still occurs in some dialects). Cognates include Lithuanian mylė́ti (to love), Old Prussian milijt ([mīlīt]), Sudovian mildat ([mildāt]?).[1]

VerbEdit

mīlēt tr., 3rd conj., pres. mīlu, mīli, mīl, past mīlēju

  1. to love, to feel love for (to desire a romantic relation with someone, to be romantically attracted to someone)
    mēs viens otru neprātīgi mīlējāmwe loved each other madly
    mīlēt šo sievieti bijā viņa liktenisto love this woman was his fate
    es iešu tikai pie tā cilvēka, kuru mīlēšuI will go (= marry) only that person (= man) whom I (will) love
  2. to love, to feel love for (to have strong positive, non-romantic feelings for someone)
    mīlēt bērnusto love (one's) children
    mīlēt tēvu, mātito love (one's) father, mother
    mīlēt savu dzimtenito love one's family
    darbabiedri viņu mīlhis co-workers love him
    mīlēt darbuto love (one's) work
    mīlēt dabuto love nature
    mīlēt puķes, dzīvniekusto love flowers, animals
    mīlēt mūzikuto love music
    mīlēt daiļliteratūruto love fiction
    mīlēt tīrību, kārtībuto love cleanliness, order
    mitrumu mīloši augimoisture-loving plants (i.e., plants who need more moisture than average)

ConjugationEdit

Derived termsEdit

prefixed verbs:
other derived terms:

Related termsEdit

ReferencesEdit

  1. ^ Karulis, Konstantīns (1992), “mīlēt”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, ISBN 9984-700-12-7