manifesto

See also: manifestó and manifestò

EnglishEdit

 
English Wikipedia has an article on:
Wikipedia

EtymologyEdit

Since the mid 17th century, from Italian, from manifestare, from Latin manifesto (to make public)

PronunciationEdit

  • (UK) IPA(key): /ˌmæn.ɪˈfɛs.təʊ/, /ˌmæn.əˈfɛs.təʊ/
  • (US) IPA(key): /ˌmæn.əˈfɛs.to(ʊ)/

NounEdit

manifesto (plural manifestos or manifestoes or manifesti)

  1. A public declaration of principles, policies, or intentions, especially that of a political party.
    A creed is a manifesto of religious or spiritual beliefs.

TranslationsEdit

VerbEdit

manifesto (third-person singular simple present manifestos, present participle manifestoing, simple past and past participle manifestoed)

  1. (intransitive) to issue a manifesto

AnagramsEdit


CatalanEdit

VerbEdit

manifesto

  1. first-person singular present indicative form of manifestar

EsperantoEdit

PronunciationEdit

  • IPA(key): /maniˈfesto/
  • Hyphenation: ma‧ni‧fes‧to
  • Rhymes: -esto

NounEdit

manifesto (accusative singular manifeston, plural manifestoj, accusative plural manifestojn)

  1. manifest

ItalianEdit

EtymologyEdit

From Latin manifestus

PronunciationEdit

AdjectiveEdit

manifesto (feminine singular manifesta, masculine plural manifesti, feminine plural manifeste)

  1. manifest, apparent, evident, obvious
    Synonyms: evidente, noto, palese

NounEdit

manifesto m (plural manifesti)

  1. manifesto
  2. poster, placard, bill, notice
    Synonym: poster
  3. (theater) playbill, programme, program
    Synonyms: cartellone, programma
  4. (nautical) manifest

VerbEdit

manifesto

  1. first-person singular present of manifestare

Derived termsEdit


LatinEdit

PronunciationEdit

Etymology 1Edit

From manifēstus (apparent, palpable, manifest) +‎ .

Alternative formsEdit

AdverbEdit

manifēstō (comparative manifēstius, superlative manifēstissimē)

  1. manifestly, openly, clearly
    • 29 BCE – 19 BCE, Virgil, Aeneid 8.16:
      quid struat his coeptis, quem, si fortuna sequatur, / euentum pugnae cupiat, manifestius ipsi / quam Turno regi aut regi apparere Latino.

Etymology 2Edit

VerbEdit

manifēstō (present infinitive manifēstāre, perfect active manifēstāvī, supine manifēstātum); first conjugation

  1. I exhibit, make public, show clearly
ConjugationEdit
   Conjugation of manifēstō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present manifēstō manifēstās manifēstat manifēstāmus manifēstātis manifēstant
imperfect manifēstābam manifēstābās manifēstābat manifēstābāmus manifēstābātis manifēstābant
future manifēstābō manifēstābis manifēstābit manifēstābimus manifēstābitis manifēstābunt
perfect manifēstāvī manifēstāvistī manifēstāvit manifēstāvimus manifēstāvistis manifēstāvērunt, manifēstāvēre
pluperfect manifēstāveram manifēstāverās manifēstāverat manifēstāverāmus manifēstāverātis manifēstāverant
future perfect manifēstāverō manifēstāveris manifēstāverit manifēstāverimus manifēstāveritis manifēstāverint
passive present manifēstor manifēstāris, manifēstāre manifēstātur manifēstāmur manifēstāminī manifēstantur
imperfect manifēstābar manifēstābāris, manifēstābāre manifēstābātur manifēstābāmur manifēstābāminī manifēstābantur
future manifēstābor manifēstāberis, manifēstābere manifēstābitur manifēstābimur manifēstābiminī manifēstābuntur
perfect manifēstātus + present active indicative of sum
pluperfect manifēstātus + imperfect active indicative of sum
future perfect manifēstātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present manifēstem manifēstēs manifēstet manifēstēmus manifēstētis manifēstent
imperfect manifēstārem manifēstārēs manifēstāret manifēstārēmus manifēstārētis manifēstārent
perfect manifēstāverim manifēstāverīs manifēstāverit manifēstāverīmus manifēstāverītis manifēstāverint
pluperfect manifēstāvissem manifēstāvissēs manifēstāvisset manifēstāvissēmus manifēstāvissētis manifēstāvissent
passive present manifēster manifēstēris, manifēstēre manifēstētur manifēstēmur manifēstēminī manifēstentur
imperfect manifēstārer manifēstārēris, manifēstārēre manifēstārētur manifēstārēmur manifēstārēminī manifēstārentur
perfect manifēstātus + present active subjunctive of sum
pluperfect manifēstātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present manifēstā manifēstāte
future manifēstātō manifēstātō manifēstātōte manifēstantō
passive present manifēstāre manifēstāminī
future manifēstātor manifēstātor manifēstantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives manifēstāre manifēstāvisse manifēstātūrum esse manifēstārī manifēstātum esse manifēstātum īrī
participles manifēstāns manifēstātūrus manifēstātus manifēstandus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
manifēstandī manifēstandō manifēstandum manifēstandō manifēstātum manifēstātū
Derived termsEdit
DescendantsEdit

Related termsEdit

ReferencesEdit


PortugueseEdit

VerbEdit

manifesto

  1. first-person singular (eu) present indicative of manifestar

TurkishEdit

EtymologyEdit

From Italian manifesto.

NounEdit

manifesto (definite accusative manifestoyu, plural manifestolar)

  1. manifest (a public declaration; an open statement; a manifesto)